No baltkrievu valodas tulkojusi Māra Poļakova. Par tulkojumu Māra ir saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu. Valoda, kurā tauta nerunā un kurā pat lasīt neprot, ir mirusi. Ir 4741. gads pēc ķīniešu kalendāra. Ķīnas un Krievijas Savienotajā valstī, Minskas pilsētā, uz dzīvību un nāvi notiek cīņa starp ķīniešu triādēm un Valsts Narkokontroli. Vairākas kādreiz aizliegtās vielas šajā valstī ir atļautas, tomēr mova – viena no visstiprākajām narkotikām pasaulē, lai arī likumā dēvēta par nesubstanciālu – ir aizliegta uz visstingrāko. Tās lietotāji tiek ķerstīti un bargi sodīti, par “nesubstanciālā psihotropa” pirkšanu, glabāšanu vai lietošanu draud pat desmit gadi ieslodzījumā. Lai arī apsitoties tiek mainīta apziņa, atkarība no movas neveidojas – šī narkotika neiedarbojas uz visiem. Dīvaini, bet Maskavas un Novosibirskas iedzīvotājus mova neštirī – tā darbojas tikai un vienīgi uz džankijiem, kuri dzīvo Minskā. “Mova ir uzjautrinoša. Mova ir dziļi skumja. Mova nemitīgi pārsteidz. Groteska, krimiķis, murgs, skurbums. Jaudīga viela grāmatas veidolā; jo sirsnīgi iesakām to ielietot.” –Deutschlandradio Kultur Viktars Marcinovičs (1977) ir četru dažādās valodās tulkotu romānu autors. Savu disertāciju mākslas vēsturē rakstījis par Marku Šagālu, pasniedz hermeneitiku Eiropas Humanitārajā universitātē, kas tagad atrodas Viļņā. Viņš joprojām dzīvo Minskā. Abi baltkrievu apgādi, kas izdeva šo grāmatu – Кнігазбор un Логвінаў –, ir likvidēti, un tajā pareģotā pasaule jau ir sākusi kļūt reāla.