Gluži kā jūgenda nama ejas savienojas kāpņu telpas otrajā stāvā, tā arī divdesmitā gadsimta četrdesmito un deviņdesmito gadu notikumu paralēles to izdara tagad, 21. gadsimta sākumā. Noslēgts darījums par Rīgas Alberta iela īres namu, pārmaksājot sākotnējo cenu. Pazīstams jurists un viņa jaunais palīgs vilcinās ar ierakstu Zemesgrāmatā, ķeroties pie – vārda vistiešākajā nozīmē – Alberta ielas pagraba “skapī” atrasta skeleta nāves apstākļu noskaidrošanas, kurā piedalās lasītajam jau pazīstamie “Rīgas detektīva” varoņi Andrejs Vanags, viņa draugs tēlnieks Aleksandrs un advokāts Salēvičs. Rakstniece Inga Ābele “Jūgenda pasāžu” vērtē kā prasmīgi izturētu detektīvžanra darbu, viņa raksta: “.. tas ir arī mūsdienu Rīgas sabiedrības pētījums, vienos vākos ietilpināts pilsētvides pieraksts. Smalkais cilvēku portretējums ir pa spēkam vien nobrieduša autora vērojumam, un Franciskai tāds piemīt. Nav vajadzīgi ne tiesneši, ne bendes – grēks pats nobriest par sodu.” “Franciskas Ermleres detektīvam piemīt dokumentālas mistikas svars. Tas ierauj lasītāju kultūrvēstures dzīlēs. Sasien mezglā vietas un cilvēku likteņus. Detaļu precizitāte valodā un dzīves vērojumā tēlotajam piešķir klātbūtnes sajūtu,” atzīst mākslas zinātniece Anita Vanaga. Franciskas Ermleres romāns “Jūgenda pasāža” ir cikla “Rīgas detektīvs” otrais romāns (pirmais – “Rīgas zīmoga alķīmija” – iznācis 2013. gadā). Grāmatas vāka autors ir latviešu mākslinieks Artūrs Bērziņš, kuru amerikāņu mākslas žurnāls “Weirdworm” ierindojis pasaules pēdējo 100 gadu savdabīgāko mākslinieku topa sestajā vietā.