Pazīstamās latviešu rakstnieces Dainas Avotiņas (1926) romāns "Kad lausks cērt" ir vienlaikus episki vērienīgs un intīmi personisks stāstījums par vienu no mūsu valsts vēstures vispretrunīgākajām lappusēm. Sižeta pamatā ir kādas Ziemeļvidzemes latviešu lauku saimes dzīve 20. gadsimta sākuma pārmaiņu laikos – revolūciju un brīvības cīņu gados. Saimnieks Rihards Rimežs, viņa “smalkā” sieva Jūlija, par brīvību sapņojošais dēls Arnolds, spurainais pusaudzis Rūdis, ar komunisma idejām apsēstais kalps Aloizs, visām varām izdabājošais Voldis – katrs no viņiem citā veidā mēģina atrast savu vietu “jaunajos laikos”, kuri tik bieži ir nežēlīgi un neprognozējami. Tomēr vēsture rit savu gaitu. Tiek izcīnītas nozīmīgas kaujas, proklamēta Latvijas neatkarība... bet kas divu lielvaru konfliktu laikā notiek vienkāršā “mazā cilvēka dzīvē? Un kāda cena būs jāmaksā par brīvību – tiklab personisko, kā valstisko? “Šo romānu rakstīt man itin kā pavēlēja vecāsmātes dienasgrāmata, bieži jo bieži ienākot manās domās. Varbūt tā es būšu atstājusi kaut mazu liecību par tiem daudzajiem mūžiem, kuri ir ziedoti nākamo paaudžu un mūsu zemes labā.” Daina Avotiņa