– Suiti? – pārjautāja Vasiļevss. – Kāpēc suiti? – Teodor, kāpēc suiti? – jautāja Ulrihs. – Tos, kas pārgāja kunga ticībā, sāka saukt par Šverina svītu. Tā kā vārdu “Šverins” mums izrunāt pagrūti, saka Sviriņš un svīta. Sviriņsvīta! Bet, tā kā svītu arī grūti izrunāt, tad svīta – suīta! Kopā – suiti. Nu, tā es te dzirdēju. Kāpēc Alsungas puses iedzīvotājus dēvē par suitiem? No kurienes šī novada iedzīvotājiem tik neparasti krāšņi tautastērpi? Kāpēc šeit atšķirībā no pārējās Kurzemes valda katoļticība? Daces Priedes romāns “Kur sarkanas ogas auga” vēsta par 17. gadsimta Alsungas novada pārvaldnieku, vācu tautības muižnieku Ulrihu fon Šverinu, kura valdīšanas laikā novads ieguva to savdabību, kas to izceļ vēl mūsdienās. Rūpīgi izpētītu vēsturisku faktu materiālu autore ietērpusi dzīvā un aizraujošā stāstā par tālaika cilvēkiem – apņēmīgo Ulrihu, viņa mīļoto Barbaru, kādu noslēpumainu priesteri un, protams, viņiem – suitu novada iedzīvotājiem.