Līnai Krastai ir divdesmit seši gadi, ir draugs un labs darbs reklāmas aģentūrā. Dzīve šķiet rimta, pat nedaudz vienmuļa. Taču kāds negaidīts telefons zvans maina itin visu. Līnai jāatgriežas Vidzemes lauku mājās, kurās pavadīta bērnība, un jāmēģina atminēt baiss noslēpums, kura saknes slēpjas tālu pagātnē... Kāpēc vecā māja čīkst un brakšķ visos stūros? Ko glabā meitenes bērnudienu bieds – priekšnama skapis? Kas īsti ir kaimiņiene, kuru visi dēvē par Zāļu veceni? Un kas īsti pirms daudziem gadiem notika senajā kapukalnā? Latviešu folkloras pasaule pārstāj būt par garlaicīgu iedaļu mācību grāmatā – izrādās, tā joprojām ir mums visapkārt, dzīva, elpojoša un... draudīga. „Romānā “Ragana manā skapī” ir notverta seno latviešu teiku esence – no lappusēm dvesmo drēgns rudens, smaržo trūdošas koku lapas, un neviļus ir jāaiztur elpa, gaidot, kas slēpsies miglā starp kokiem. Gatis Ezerkalns veiksmīgi lauž priekšstatu, ka latviešu folklora tādas labdabīgas pasakas vien ir, un atgādina – arī mums netrūkst pārdabisku būtņu un stindzinošu mošķu, kas kļūst vēl jo biedējošāki tāpēc, ka ir sastopami tepat, mūsu laukos un mežos. Pamazām, bet neatlaidīgi kāpināta spriedze, nomaļas mazpilsētas klaustrofobija, veci aizspriedumi, aprakti noslēpumi… Ideāla lasāmviela gariem rudens vakariem.” Laura Dreiže, rakstniece Gatis Ezerkalns (1988) ieguvis maģistra grādu klasiskajā filoloģijā, taču interesējas ne tikai par sengrieķu un romiešu, bet arī latviešu mitoloģiju. Pētnieka Sanda Laimes monogrāfija „Nakts raganas” pamudināja sarakstīt romānu „Ragana manā skapī”, kas balstīts latviešu teikās, ticējumos un buramvārdos.