Debitants lielajā prozā, humorīgi ironiskā manierē uzrakstītā romāna “Koncerts vectēva pagalmā” autors Guntis Eņģelis reiz kautrīgi atzinās, ka ir dzimis Rīgā, bet sirds – Kurzemē, ka pēc būtības esot labdabīgs ciniķis, spēlē kārtis un novusu (būtiska detaļa!) un iedvesmu rod, pļaujot zāli vai kurinot ugunskuru. Esot ideālists, jo iemācījies norakt jaunas idejas – vienmēr tajās varot atrast sliktās puses, taču ir pilnīgi pārliecināts, ka veiksmi var ieprogrammēt. Tāpēc esot jāriskē, piedaloties jaunos izaicinājumos, lai “nepalaistu garām laimes lāča pieskārienu.” Svarīgi, lai šo maigo pieskārienu nepalaistu garām lasītāji, kuriem pie dūšas iet humors un zobgalīga ironija, kādas netrūkst jaunajā romānā. Tajā pasaulīgi vēsturiskie notikumi vai to atbalsis sasaucas ar šķietami neciliem atgadījumiem nomaļā Latvijas pirmsreformas pagastā. Vai gan ir iespējams, ka, piemēram, muzeja aplaupīšanas, kruīza kuģa bojāejas, pikanta skandāla un lauku atejas būdiņas sagāšanās dalībnieki, aculiecinieki un upuri jelkad dzīvē varētu satikties? Nu, dzīvē varbūt arī ne, bet šajā romānā tas ir bijis pilnīgi iespējams. Un tā kāda veca vīra Jāņa Pridāna pagalmā tiek sarīkots teju starptautiska mēroga troliņš. Tajā iesaistīti gan itāļu izcelsmes amerikāņu mafiozo un visai labdabīgi latviešu dienaszagļi, gan vietējās pašvaldības boss ar pastāvīgajiem pavadoņiem un bijušais krievu čekists. Un vēl ne viena vien kolorīta persona. Un visiem pa kājām tiklab būtiski, cik burtiski maisās Pridāna kaķis. Bildi pa bildītei, gabaliņu pa gabaliņam G. Eņģelis virtuozi saliek kopā raibu intrigu, vienlaikus iepazīstinot ar amizantu tipāžu galeriju, kurā lasītājs varēs iejusties gana viegli, saņemdams krietnu uzjautrinājuma devu.