Laiva bez airiem Daugavā, Pļaviņu ūdenskrātuvē pusotru diennakti nes Alīnu pretim nezināmajam. Neparastās un bīstamās situācijas laikā Alīnā pakāpeniski mainās izjūtu gamma – cerības uz drīzu izglābšanu nomaina arvien augoša bezpalīdzība, briesmu apjausma un nāves bailes, ko veicina garāmbraucošo peldlīdzekļu pasažieru vienaldzība. Alīnai ir bailes no dziļuma, tāpēc viņa nespēj mesties peldus, kā varbūt viņas vietā darītu kāds cits. Tomēr īstais sievietes eksistenci apdraudošais dziļums izrādās kāds cits, – un Alīnai jāsaņem drosme, lai šajā tik biedējošajā, pārdomām atvēlētajā laikā spētu ieskatīties viņas un vīra Niklāva attiecību dziļumā. Izrādās, ka baisāko noslēpumu glabā ne jau upes dzīles, bet gan attiecības.