Iveta Rēdliha ir romānu “Soļi” un “Vēl viena dziļa ieelpa” autore, un viņas dzimtene ir skarbā Svalbāra. “Rakstot romānu “Mānīgā ziemeļblāzma”, savā iztēlē izstaigāju neskarta sniega plašumus, izdzīvoju polārās nakts valdzinājumu, izbaudīju ziemeļblāzmas aizraujošo krāšņumu, izvizinājos haskiju pajūgā, sastapu varenus leduslāčus un notvēru neaprakstāmi emocionālu sajūtu, ka esmu atgriezusies mājās!” – tā radošo procesu atceras rakstniece, jo viņa jau sen bija lolojusi ieceri sarakstīt grāmatu, kurā notikumi risinātos tālajā ziemeļu arhipelāgā. Romāna galvenajai varonei Inārai Svalbāra ir ilgu zeme – viņa vēlējusies tur nokļūt kopā ar draugu Edvartu, un par to ir sapņots gadiem. Tāda iespēja pienāk gluži negaidīti, taču viņa ar smagu sirdi atsakās, jo tieši tajā laikā jāpārcērt samezglojusies laulības dzīve. Ināras likteņa ironija izrādās pārāk drūma, jo jaunā sieviete nenojauš, ka uz Svalbāru tomēr nāksies doties. Diemžēl šim ceļojumam nepiemīt nedz romantiska jūsma, nedz jauneklīga bezbēdība. Turklāt arhipelāga lielākā sala Špicbergena ar tās galvaspilsētu Longjērbīeni, kur apmetas Ināra, kļūs par viņas dzīves pašām svarīgākajām krustcelēm. To būtiskākās iezīmes – sievietē vēl neiznīkušās cerības uz laimi līdzās šokējošam dramatismam un bīstamiem notikumiem tagadnē un pagātnē. Pēc tam kad Ināra ir iepazinusies ar sirsnīgiem vietējiem iedzīvotājiem, Ināra saprot, ka ziemeļos neviens nemēdz ierasties nejaušības pēc. Šie cilvēki viņai palīdz pārvarēt gan nomācošo tumsu, gan zaudējumu smeldzi un mokošās šaubas. Ināra sevišķi satuvinās ar kādu vitālu rudmati, tā ka starp abām sievietēm veidojas spēja, spēcīga draudzība – tā vismaz domā Ināra…