Romāns sākas ar ieskatu kādas uzņēmīgas sievietes tagadnē. Viņa ir mainījusi dzīvesvietu, balti sniegotā ziemā no trokšņainās, steigas pilnās Rīgas pārcēlusies uz mierīgo Vidupi, kuras savdabīgajos vaibstos un gaisotnē daudzi atpazīs kādu gluži īstu Latvijas mazpilsētu. Nejauši nokļuvusi Vidupes ebreju kapsētā, kur pēc 1941. gada vairs nevajadzētu būt veiktiem apbedījumiem, viņa pamana kapakmeni ar gravējumu: Dāvids Fišers 1922–1977 Roza Fišere 1920–1977. Tiek uzdoti jautājumi, sākas meklējumi, un līdz ar atbildēm par to, kas notika ar Vidupes cilvēku, tostarp ebreju, likteņiem, lasītājs uzzina kādas neparasti stipras vidupietes – Veltas Vizbules – dzīvesstāstu, kurā ir viss: jaunības svaigums un kvēla mīlestība, rūpes par dzimto sētu un ģimeni, pienākumi un darbs, šķiršanās sāpes, ilgas un gaidīšana. Ilga, ilga gaidīšana… Darbs tapis ar AKKA/LAA atbalstu.