Pazīstamās žurnālistes un rakstnieces Ingas Jērumas lielā mīlestība ir teātris. Apgādā Zvaigzne ABC iznākušas viņas grāmatas par aktrisēm Ilzi Vazdiku un Regīnu Devīti, kā arī par “teātra bērniem”, kuriem pieder arī pati. Atpūtas brīžiem (bet varbūt galvas lauzīšanai) rakstniece palaikam iepriecina lasītājus ar kādu kriminālu gabalu, parakstot tos ar pseidonīmu Margarita Grietēna. Taču "Ugunsdzēsēju balle" ir romāns par lielu mīlestību, un to raksturo pati autore: “Man jautāja – vai tā ir tava autobiogrāfija? Nē, nekādā gadījumā! Dzīvē esmu divreiz stājusies sievas kārtā, bet neviens no maniem vīriem nav bijis blonds un vārdā Haris. Vai tas tā arī ir palicis nepiepildīts sapnis? Diemžēl. Bet tādēļ jo romantiskāks un skaistāks. Gluži kā Skārletai Ešlijs. Rita: “Mēs ilgi runājāmies ar Hari, analizējām savas attiecības, beidzot laikam sapratām, tieši kurā pagriezienā esam iebraukuši grāvī, taču... Konstatējām, ka tie grāvji jau sen ir aizbērti, to vietā izbūvēta ātrgaitas šoseja, pa kuru klusiņām švīkst S klases merši un demokrātiskie folksvāģīši, bet mēs klusiņām stāvam malā. Sapostījuši savu dzīvi esam tā no sirds – tas nu gan jāatzīst. Var jau būt, ka no mūsu kļūdām kāds arī ir gatavs mācīties.” Ja kas šai grāmatā ir autentisks, tad visvairāk – jūtas. Mīlestība. Gan piedzīvotā, iegūtā, pazaudētā. Gan izsapņotā.” Inga Jēruma