Leģendu par Padomju Savienības Varoni, kuram it kā nacisti izpildījuši nāvessodu, bet patiesībā ir dzīvs un sadarbojies ar gestapo, pagājušā gadsimta sešdesmito gadu sākumā man pastāstīja “varoņa” bērnības draugs un klasesbiedrs, kas minēto personu pēc kara ieraudzījis Londonā uz ielas. Gribējis ar viņu aprunāties, nosaucis vārdā, bet draugs pazudis ļaužu pūlī. Sensacionālā ziņa šķita pārāk neticama. Kā pļāpa pats nokļuva ārzemēs? Tolaik uz kapvalstīm laida vienīgi ar Drošības komitejas uzdevumu, tātad čekas ziņotājs. Kāpēc viņš neturēja mēli aiz zobiem un uzticējās man? Es toreiz darbojos presē. Vai tā bija provokācija, lai redzētu manu attieksmi, vai cilvēks no tīras sirds vēlējās dalīties savā pārdzīvojumā? Kas attiecas uz Kalvi Sadovski romānā, ar nožēlu jāatzīst, ka bija tādi hameleonam līdzīgi tipi, kas mainīja gan izskatu, gan uzskatus un, lai saglabātu dzīvību, gatavi sadarboties ar pašu Sātanu un spējīgi uz nodevību. Domāju, ka lasītājiem būs interesanti sekot līdzi avantūrista raibajiem piedzīvojumiem.