Grāmata “Plēve” vienlaikus ir un nav šausmu stāstu krājums. Tajā ievietotos stāstus vieno elements, ko varētu dēvēt par “baiļu faktoru”: neizskaidrojamais, iracionālais, šausminošais, kas uzrodas varoņu dzīvē un piešķir sižetiem spriedzi. Atainotajos notikumos savijas ikdienišķais un sirreālais, poētiskais un biedējošais, radot tekstus, kurus iespējams vienlaikus uztvert vairākos līmeņos. Šausminošais šajos stāstos bieži nav ārējais faktors: tieši pretēji, rakstnieks meistarīgi uzbur atmosfēru, kurā lasītājs spēj saskatīt vēstījumā ietvertās zemapziņas bailes un realitātes nestabilitāti. Ar dramaturga profesionalitāti autors atveido varoņu dialogus un iekšējos monologus, kas ir tik raksturīgas katra cilvēka nemitīgajai iekšējai “sarunai ar sevi”, samudžina dažādo patiesību pavedienus un piespiež lasītāju pilnībā iedzīvoties stāsta vidē, kurā tas piedzīvos unikālu spriedzes, intereses un baiļu kokteili. Krājuma “Plēve” stāsti latviešu literatūrā ir unikāli, jo apvieno populārās literatūras žanra ārējo atribūtiku ar spēcīgu filozofisko kontekstu, kuru īpaši spēs novērtēt erudīts lasītājs.