Grāmatā attēloti autora piedzīvojumi un pārdzīvojumi politisko kaislību piesātinātajā un Krievijas pilsoņu kara plosītajā Sibīrijā 1919.-1920. gadā, kā arī Mongolijā un Tibetā. Bēgot no boļševikiem, Osendovskis, daudzkārt skatījies nāvei acīs, ieradies vietās, kur nekad nebija kāju spēris eiropietis, ticies ar Altajā un Mongolijā dzīvojošajām ciltīm un vietējiem budistu lamām, iepazinies ar asiņaino baronu vācbaltieti Romānu Ungernu fon Šternbergu – vienu no pēdējiem Krievijas ģenerāļiem, kas pretojās boļševiku režīmam. Grāmata iemantojusi pasaules slavu. Pirmoreiz tā tika izdota 1921. un 1922. gada mijā angļu valodā Ņujorkā, kur autoram bija laimējies nokļūt uzreiz pēc Āzijā piedzīvotā. Vēlāk, kad Osendovskis pārcēlās dzīvot uz Poliju, tā iznāca arī poļu valodā. Zīmīgi, ka A. F. Osendovskis dzimis Ļucinas pilsētā toreizējā Krievijas impērijas Vitebskas guberņā jeb Ludzā mūsdienu Latgalē. No Polijas vidienes nākusī Osendovsku ģimene Ludzā bija atradusi patvērumu pēc poļu nacionālās revolūcijas apspiešanas 19. gadsimta 60. gados. Latgalē mazais Antonijs nodzīvoja savus pirmos trīs mūža gadus. Pēc Henrika Senkeviča A. F. Osendovskis ir visvairāk tulkotais poļu rakstnieks – 142 dažādi viņa darbi tulkoti 19 valodās. No poļu valodas tulkojis Rišards Labanovskis.