Latvijas vēsturē, kultūrā, medicīnā un zinātnē Stradiņu dzimtai vairākās paaudzēs ir īpaša vieta. Tai piederīgie ir ne vien izcili savas nozares pārstāvji, bet spējuši arī ietekmēt gan savu laikmetu, gan līdzi veidot tajā notiekošos procesus. Un ne velti gan slimnīcai, gan universitātei ir Stradiņa vārds, kas noskan kā īpašas kvalitātes rādītājs. Tādu — īpašu — 80. gadu sākumā es iepazinu akadēmiķi Jāni Stradiņu un, daudzreiz tiekoties, vēroju, cik vērīgi viņš uztver pasauli, cik daudz viņš ir izlasījis un izpētījis, cik uzmanīgi vērtē kolēģus, pamanot viņos pat dziļi slēptas īpašības. Jānim Stradiņam laimējās piedzimt brīvajā Latvijā, bet savu zinātnieka karjeru un zinātnes vēsturnieka slavu viņš izveidoja padomju Latvijā, kurā mēs visi apbrīnojām šī viedā cilvēka vārdus gan kā iedrošinājumu domāt brīvāk un plašāk, gan kā garīgās atmodas priekšvēstnesi. Mēs, kuriem bija lemts kopā strādāt ar Jāni Stradiņu, uzskatījām par pagodinājumu viņa draudzību un iespēju kopīgi sapņot un mēģināt sapņus piepildīt arī dzīvē. Jāņa Stradiņa dzīves nedalāma vērtība bija viņa ģimene, dzimtas saknes Viesītē un rūpes par Sēlijas novada kultūras atmodu, par kuras latviskuma un eiropiskās izglītības mēru viņš uzskatīja Veco Stenderu un kura mūža simboliska turpinātāja lomā redzēja arī sevi. Akadēmiķis Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents