Prozas rakstnieks Ēriks Kūlis ir kurzemnieks un Kurzemes kolorīta caurausta ir arī šī viņa nenopietni nopietnā grāmata. Pa kurzemnieku vīzei – pamatīgi un uz mūžiem – dulburīgais puisietis Rakstiņu Edis mīl savu Ķērstu, kurai mati deg rudens kļavlapu ugunīm, pa kurzemnieku vīzei – no visas savas mūža grūtumus pieredzējušās sirds – Rumuļu Rūdis aprūpē stārķu ligzdu un klusībā sapņo par medmāsu Ernu. Tā īsti nevedas ne vienam, ne otram: Edis aplauž spārnus, neprazdams noturēties vienmērīgā dziļas mīlestības plūdumā, bet Rūdis lētticības dēļ zaudē šķietami visu – gan mājas, gan savus gluži vai ģimenes locekļus svēteļus. Un tomēr – izlasījuši mēs paliekam pārliecībā, ka ne jau par velti Eda un Ķērstas mīlestību turpinās viņu dēliņš mazais Edis un ne jau velti Erna redzēta rītausmā iznākam pa Rūda klētsdurvīm…