Satriecošā vienkāršībā notika tas laiks. Notika bez goda un cilvēcības likumiem, bez kauna un sirdsapziņas. Ienāca plukatu un bezgožu armija un sāka dzīvot pēc saviem — zemiskās vienkāršības — likumiem. Ja gribēja nogalināt — nogalināja. Ja gribēja izvarot — izvaroja. Ja gribēja ēst — atņēma, laupīja un paldies nepateica. Toreiz, pēc četrdesmitā gada, par padomju savienību (nevēlos šo valsti ar lielajiem burtiem pagodināt) neviens nerunāja, teica vienkārši — krievi ienāca. Krievi laupīja, izvaroja un galināja. Varbūt kādam šķiet, ka sarkanarmija šādus bezgožu darbus darīja tikai Austrumprūsijā un Vācijā, tikai kara beigās? Izrādās, nē, tas pats notika arī Latvijā un Lietuvā.