Āris Liepiņš, grāmatas “Atpakaļ. Uz gaismu” autors, ir Dailes teātra aktieru Mudītes Šneideres un Harija Liepiņa dēls. Dzīvodams un strādādams Skotijā, Āris izjuta vēlēšanos savu jaunības pieredzi par likteņa uzspiestas mentālas neveselības drāmu nodot atklātībā. Ikviena dzīvē mēdz būt gan gaišie, gan tumšie laika posmi. Bet ir cilvēki, kuriem tumsas valdīšana dvēselē stiepjas gadiem ilgi. Līdzko rodas izjūta, ka nu taču būsi izlauzies no tās, pēkšņs atkritiens kā nekrietna likumsakarība iesviež vēl dziļāk bezcerībā. Šis ir arī atmiņu stāsts par murgaini nepārvaramu gara vājumu un arī dievišķa spēka iedvestu drosmi. To visu piedzīvojis un… pārdzīvojis, Āris ir atgriezies gaismas pusē – nu jau pavisam. Šī grāmata nav uztverama kā pamācību un brīdinājumu krājums par gara slimībām un to izpausmēm, lai gan autors par tām stāsta gana. “Negribu liekuļot un teikt, ka vēlētos, lai kādam šis stāsts liktu padomāt un dotu gaismas staru, spēku vai cerību. To katrs spēj tikai pats,” atzīst Āris. Viņš zināja, ka daudziem cilvēkiem vide, kurā uzturas mentāli sirgstošie, ir sveša un biedējoša. Grāmata kopumā ir vienkārša, labestīga cilvēka draudzīgs un ļoti personisks atgādinājums, ka ir iespējams atdzimt gaismā, uz kuru vērst savas acis, garu un sirdi. Tekstus, ko Ā. Liepiņš rakstīja vairākus gadus, sakārtojusi žurnāliste un rakstniece Inga Jēruma, un tos aptver aizkustinoši priekšvārdi un pēcvārdi. Tajos autori – gan mamma M. Šneidere, gan I. Jēruma, gan ārsts, Āra ilggadējs draugs Sandis Stepiņš – dalās atmiņās par cilvēku, kura paši skaistākie dzīves gadi tika ziedoti tumsai, kas tomēr tika uzvarēta, kaut arī nekad netika aizmirsta.