Šajā grāmatā vienos vākos ir salikti divi sižetiski saistīti romāni – "Vita Brevis. Vēlreiz ", kuru Maija Krekle uzskata par savu mūža darbu, un tā turpinājums "Brisele. Tu. Brisele. Es". Romānu "Vita brevis. Vēlreiz" Maija Krekle sāka rakstīt 1983., bet punktu pielikusi 2010. gadā. "Pusi dzīves esmu kopā ar saviem varoņiem, līdz ar viņiem esmu pieaugusi, nobriedusi, daudz ko piedzīvojusi un izjutusi," teic autore. Romānā Edvīns atstāj lielo mīlu Mairitu un apprecas ar kursa biedreni, kura ir neglābjami slima. Pēdējā dzimšanas dienā viesi ar vāji slēptu ironiju raugās uz skaisto, turīgo slavenā ārsta meitu, viņas paklausīgo vīru un glauno sunīti. Studiju biedri nezina, ka tās ir atvadas… Savukārt romānā "Brisele. Tu. Brisele. Es" divi jaunieši, Gerda un Jurģis, saskrienas Briseles lidostas virpuļdurvīs. Jaunie cilvēki iemīlas viens otrā, nenojaušot, ka abu vecāki ir cieši saistīti. Jurģa tēvs nav audzinājis savu dēlu, un dēls nav redzējis tēvu. Autore uzdod jautājumu, kā pareizāk: mēs mīlam, atsakoties no iedomātās un varbūt jau izjustās laimes, vai tomēr ļaujoties jūtām, kaut arī nodarām pāri citiem? Vienīgās pareizās atbildes nav, toties ir mīlestība. Un atsacīšanās. “Ir tā, ka gribas vienkārši paklusēt. Varoņi turpina dzīvot manās domās. Netieku no tiem vaļā. Šķetinās tas neatbildamais jautājums – cik gan daudz vecāki drīkst iejaukties savu bērnu dzīvēs? Lai pēcāk bērniem nenāktos maksāt par vecāku "grēkiem"...," saka Maija Krekle.