Vētrainajos deviņdesmitajos Dižjūras piekrastē, Vējpilī nejauši, bet varbūt likteņa lemti satiekas divi jaunieši – vientuļais vilks, ģitārists Ralfs Vanadziņš un televīzijas žurnāliste Rasa Sidraba. Ne vienu, ne otru dzīve nav lutinājusi, abi alkst dvēseles siltuma un mīlestības, taču baidās uzticēties otram, bet galvenais – paši sev. Rasa, par spīti it kā nodrošinātai dzīvei, kopš bērnības bijusi vienpate – saulīte, kas vēlas ne tikai spīdēt, bet arī sildīt. Viņa grib veidot filmas, raidījumus un rakstus par tiem, kuri allaž paliek ēnā, otrajā plānā, bet bez kuriem nekas nebūtu tā, kā ir. Galveno varoņu likteņi cieši savijas ar laiku, notikumiem un cilvēkiem. Septiņdesmito, astoņdesmito, deviņdesmito, divtūkstošo kultūras dzīve un sadzīve, mūziķi, aktieri, mediju vide un līdzcilvēki – skaudrs un smeldzīgs fons abu jaunāko varoņu izturības un jūtu dziļuma pārbaudei. Brunis Lēvalds, reiz slavenās rokgrupas Kūri dibinātājs un basģitārists, iet cauri smagam dzīves posmam – nelaimes gadījumā viņš zaudējis labāko draugu un… kāju. Fanātiskais mūziķis Ralfs un tikšanās ar urķīgo žurnālisti Rasu viņu atgriež dzīvei un rosina palīdzēt citiem. Ralfa māte jaunības grēka dēļ ļāvusi dēlam aiziet no mājām, nu viņš par katru cenu grib atrast savu īsto tēvu, krustmāte Sakņuciemā veido kultūrmantojuma muzeju, bet vecvecāki, kuri glabā baismīgu dzimtas noslēpumu, negrib to pieļaut... Vai intervija var turpināties septiņus gadus?