Edgars Lapsiņš uzskata, ka ir visnotaļ vērtīgs vīrietis – viņam ir pastāvīgs darbs autostāvvietā, ģimene, pašam sava pusmāja, opelis, kaut arī vecs. Turklāt viņš nu jau daudzus gadus nedzer un pāris mēnešus arī nesmēķē. Tomēr Edgaru neliek mierā uzmācīga doma, ka vajag vairāk – jāatpērk mājas otra puse, jāiegūst lielāks īpašums. Un, ja Edgars ko ieņēmis galvā, viņu neatturēs nekas. Cīnīdamies par savu sapni, Edgars nesaprot, kāpēc kaprīzā sieva atkal piktojas, kādēļ atsvešinās un neklausa meita, kālab citi smīkņā par viņu. Pie kā novedīs šī aklā traukšanās pēc sapņa?