Prozaiķe Ilze Šķipsna (1928–1981), stāstu un romānu autore, 1944. gadā emigrējusi uz Vāciju, vēlāk devusies uz ASV, pārstāv latviešu modernisma literatūru. Viņas dzīves lielākās vērtības ir latviešu tauta, literatūra un valoda. Rakstnieci interesē esamības problēmas. Savos stāstos viņa atsedz cilvēka psihes dzīles, iedomu un fantāziju pasauli, nojaucot robežas starp iztēloto un realitāti. Autore apgalvo: “..uzrakstīšana man ir process nojaustā skaidrai saredzēšanai un bieži sagādā pārsteigumus man pašai.” Tieši tāpēc Ilzes Šķipsnas proza ir brīnišķīgs literārs piedzīvojums gan pašai autorei, gan lasītājam. Tā piedāvā plašas interpretācijas iespējas un atklājumu plašumus par cilvēka un pasaules attiecībām, par kaislībām, instinktiem un izjūtām, par personības identitāti, pasaules kopsakaru un jēgu.