Kopmītņu deviņdesmit septītajā istabā dzīvo topošie biologi Dzintars, Kārlis un Valters. Dzintars labprāt patveras virtuālajā realitātē, bet nereti atver arī Ojāra Vācieša dzejoļu krājumu un vienā meldiņā, strinkšķinādams savu ģitāru, izdzied visu grāmatu. Kārlis ar savu ģeniālo atmiņu iemanto gaišreģa slavu, ko prot izmantot savā labā. Pedantiskais un kārtīgais Valters kojās dzīvo vien inerces pēc, jo tiek aizvadīts maģistrantūras pēdējais gads. Viņu istabiņas mieru nemitīgi traucē Lejnieks un vēl kāda kaitinoša būtne - Sandra, kas iedomājusies, ka ir Valtera meitene. Un tad istabiņā iemitinās filologs Ervīns. Tā vien šķiet, ka lekcijas viņus var pagaidīt! Šis ir Ligitas Paegles debijas romāns, kas žūrijas atzinību Romānu konkursā iemantoja ar gaumīgiem jokiem un krāsaino valodu, spēju veidot spilgtus tipāžus un aprakstīt trāpīgas dzīves epizodes, ko novērtēs ikviens lasītājs, pat ja kāds no viņiem nav dzīvojis kopmītnēs vai nav bijis students.