Stāstu krājuma “Aukstākā ziema simt piecdesmit gados” tēmas ir identitātes un dzīves jēgas meklējumi, atsvešināšanās mūsdienu sabiedrībā, kā arī ikdienas maģiskais reālisms. Trīspadsmit stāstu varoņi ir neparasti – studente, kura nozog un iznīcina ģeniālu mākslas darbu, atraitne, kura aizbēg no pašas vīra bērēm, vīrietis, kurš staigā noslēpumainus apļus pa pilsētu, un citi. Mīlestība, nāve, šķiršanās, piedošana un attiecību daudzstūri… "Tici man, tiklīdz tu pagaršosi pasauli, alkas tevi apēdīs kā vilki. Tām pretoties nav iespējams, un tās saraus tevi gabalos, tiklīdz tu sajutīsi okeāna viļņu spēku vai mīlestības bezgalīgo maigumu. Agri vai vēlu tas notiks. Taču vienmēr ir alternatīva – palikt šeit un dzīvot kā cietumniecei visu mūžu." Grāmatu ilustrējis Māris Bišofs.