2012. gadā rakstnieks Aivars Kļavis saņēma Baltijas Asamblejas balvu literatūrā par vēsturisko romānu ciklu “Viņpus vārtiem”, kura tapšanai bija nepieciešami desmit gadi. Bet literatūrā Kļavis ienāca ar stāstu krājumu “Kafejnīcā zagtas karotītes” (1976) ko sarakstīja tūlīt pēc vidusskolas pabeigšanas. Tā iznākšanas brīdī autoram bija tikai 22 gadi. Sekoja vairākas līdzīgā intonācijā ieturētas stāstu un aprakstu grāmatas, īpaši iezīmīgs bija garstāsts Es saucu, lai atsauktos (1982) un stāstu krājums Mans nams (1989). Gandrīz pēc 25 gadiem Aivars Kļavis atkal pievērsies šim mobilajam, kompaktajam literārajam žanram – stāstam, sniedzot lasītājam patiesus baudas mirkļus. 11 stāsti par vīriešiem? Intriģējoši... “Jā, mēs neesam tik pretrunīgi, neaprēķināmi un spilgti kā sievietes. Bet mēs esam! Un, lai ko arī dažbrīd teiktu, bez mums, jums – sievietēm, noteikti būtu daudz garlaicīgāk nekā ar mums. Lai gan tas atkal ir mans – vīrieša viedoklis. Tāpat kā šī grāmata ar 11 stāstiem par vīriešiem, kas tiešāk vai netiešāk no divdesmitā gadsimta ienākuši divdesmit pirmajā. Par vīriešiem, ar visiem viņu tikumiem, kas tiem šķiet mazsvarīgi, un netikumiem, kurus tie rūpīgi slēpj. Par vīriešiem ar visām to dīvainībām, kas daudziem no viņiem nemaz nešķiet dīvainas, un ar kaislībām, kas nereti ir stiprākas par viņiem pašiem. Par vīriešiem… un, protams, arī sievietēm, kurām pateicoties tie nākuši šajā pasaulē, tāpēc no tām atkarīgi kopš piedzimšanas brīža.” Aivars Kļavis