Nav svarīgi, kurš pansionāta papagailim iemācījis frivolo sveicienu, jo te notiek daudz trakākas lietas. Māte ar meitu, kas atnākusi ciemos, peldbaseinā ierauga slīkoni. Mistiskā kārtā slīķis pazūd, savu nāvi tikai notēlojis. Iet laiks, un šī pati persona patiešām ir beigta. Vainīgais grēksūdzē atzīstas noziegumā, lai gan autopsija viņa vainu neapliecina. Tas nav romāns tikai par to, kā skaisti novecot, bet galvenais, kā saglabāt cilvēcību un kopā sadzīvot vairākām paaudzēm. Vai mūsdienās pavisam pazudis tāds jēdziens kā “godbijība”? Visiem jau apnikusi pandēmija, bet literatūrā vēl neesam ar to sastapušies.