Lasītāju iemīļotās rakstnieces Dainas Avotiņas romāna pamatā ir aizraujošs un reizē lirisks konkrēta cilvēka dzīves un attiecību stāsts uz dramatisku laikmeta notikumu fona. “1938. gada pavasaris bija tāds pats kā visi pavasari – daudziem pilns ar gaišām cerībām, dažam arī ar šaubām un neziņu. Tas atnāca ļoti agri, tomēr bija silts un jauks. Bija ataususi labestīga jaunas augsmes diena. Viņa, Pētera Silpura, lauksaimniecības skolas pabeigšanas diena, no kuras viņš tik daudz bija gaidījis un cerējis. Bija licies – viņš pabeigs šo skolu, un tad tikai sāksies īstā dzīve. Par šeit gūtajām zināšanām Pēteris bija maksājis ar savu darbu. Arī ar mātes un tēva sagādātu skolasnaudu. Te viņiem mācīja, ka Latvijas zeme ir zemnieku zeme. Svēta zeme. Maizes audzētāja. Tautas spēks. No skolas aizgājušiem, viņiem tā būs jākopj un jāmīl. Vai arī viņam – Pēterim Silpuram?”