Kā paisums un bēgums jūrā pasaule mainās ik dienu – nāk kari un slimības, un sadzīves likstas. Un tomēr pienāk laiks, kad tās atkāpjas. Bet visos laikos aktuālais jautājums paliek: ko nozīmē būt cilvēkam? Sīkās dienu lauskas Ilzes Lāces jaunajā stāstu krājumā liekamas mozaīkā, izvēloties savu lasījuma secību, atrodot pagātni vai nākotni, vai savu šīs dienas sajūtu. Smalkas izteiksmes nianses un bagāta valoda, bet pāri visam – ikdienas cilvēkiem tik līdzīgu tēlu galerija, ka rodas dienasgrāmatas lasījuma sajūta. Stāstos viss notiek pa īstam. Vieglas skumjas dzīves norietā, pieņemot esību bez nožēlas. Jaunības cerības, kuras varbūt pagaisušas bez pēdām, tomēr spējušas piešķirt dzīvei krāsu daudzveidību, kas tekstā atklājas maigos pustoņos. Stāstu krājums “SARUNAS UZ SĒTAS KĀPNĒM” piedāvā iespēju sajūtu līmenī rast atbildi uz jautājumu, ko nozīmē būt cilvēkam. Iespējams, tā ir spēja just. Sigita Kušnere, literatūrzinātniece