Šī grāmata atklāj, ka var arī citādāk. Dienasgrāmatu var uzzīmēt, uzdrīkstoties parādīt citiem vispersoniskākos pārdzīvojumus. Sastopoties ar neizpratni un noraidījumu, var nepazaudēt sevi, savu pārliecību un iejūtīgo attieksmi pret citiem. Var pamanīt savas kļūdas un tās pāraugt, kļūstot par arvien skaistāku un spēcīgāku Sievieti. Inga Rubene, kontemplācijas skolotāja 2022. gada augustā jūras krastā pie Lūžņas “piedzima” Veldze Lībiete. Man šķiet, ka tieši viņa ir šīs grāmatas īstā autore. Kaila ar koka zobenu dejojot liedagā, viņa simbolizē to iekšējo brīvību, kas ļāvusi Lolitai atklāti izstāstīt, kā iespējams izdzīvot politikā un ko šī ļoti abrazīvā vide ir iemācījusi viņai par sevi un dzīvi. Tuklāt Lolita ne tikai stāsta, bet rāda. Ķeroties pie otām kā terapijas instrumenta, viņa uzticējusi papīram sāpes, prieku un noslēpumus, ko vārdi laikam nekad nespēs līdz galam izteikt. Lolitas unikālais stāsts būs vērtīgs un interesants ikvienam, kurš meklē spēku pats savam ceļam. Nellija Ločmele, žurnāla “ir” galvenā redaktore Atzīšos, izlasot uz vāka “Sieviete varā”, nedaudz apmulsu, jo Lolita man nesaistās ar šiem vārdiem. Varai pašai par sevi nav lielas nozīmes Lolitas dzīvē. Tāpēc man ir prieks ieraudzīt Lolitas ļoti cilvēcīgo un negaidīti atklāto stāstu par sevi, tapušu brīžiem ieskatoties spogulī, brīžiem – piezīmju grāmatiņā, bet galvenais – liekot pārdomas un emocijas krāsās. Spogulis mēdz būt nežēlīgs, tāpēc arī dzīvesstāsts zīmējumos nav vien bezrūpīgi gaišs. Tas ir kā ceļš. Ļoti dažāds ceļš uz priekšu, no sevis un pie sevis. Katrs no mums veic dzīves ceļu dažādi un mani ļoti uzrunā, kā to dara Lolita – atvērti pret sevi un citiem, dažreiz nesaudzīgi, bet optimistiski un radoši, radoši, radoši. Aicinu arī jūs kaut nedaudz paiet Lolitai līdzi – gan stāstā, gan zīmējumos. Aleksejs Loskutovs, Saeimas deputāts, 2010.-2018.