Līdz šim Jānis Zelčāns (1982) ir publicējis darbus dažādos izdevumos angļu valodā, bet īsprozas krājums “Visi dati dodas uz debesīm” ir viņa debijas grāmata latviski. Kā atzīst pats autors: pa dienu viņš dzīvo datortīklu pasaulē, bet naktīs dažkārt paliek nomodā, lai rakstītu savādus stāstus, kuros kopā savijas fantastika, psiholoģija un ilgas pēc labākas pasaules. Taču pasaule, kurā dzīvo J. Zelčāna personāži, nav diez cik labāka par pašreizējo. Citāda gan. Viņi pieder izdomātai nākotnei – gan tuvākai, kurā mākslīgais intelekts ir realitāte, gan pavisam tālai, kurā lidojumi kosmosa telpā ir absolūta ikdiena. Tomēr šie personāži risina problēmas, kas aktuālas mūsdienās. Pirmām kārtām autoru interesē cilvēka patiesās identitātes apdraudējumi. Kurā brīdī cilvēks pārstāj būt cilvēks šī vārda miesiskajā vai morālajā nozīmē? Vai tad, kad viņš rada virtuālu pēcteci un zaudē varu pār to? Vai tad, kad savu īsto ķermeni pakāpeniski ir spiests aizstāt ar mākslīgu, lai par katru cenu dzīvotu? Varbūt tad, kad ļauj sevi ietekmēt un pārveidot svešai pieredzei, kas kļuvusi par preci? Vai tad, kad tiek dota iespēja iekļūt cita cilvēka prātā un rīkoties viņa vārdā, lai veiktu netīkamus darba pienākumus? Jāņa Zelčāna stāsti un noveles ir kā dažādu apjomu laika mašīnas. Tās lasītājam ar šodienas bagāžu ļauj ceļot laikā un telpā, lai uz ļoti nopietniem, cilvēcei svarīgiem jautājumiem netieši saņemtu pārsteidzošas un brīdinošas atbildes.