Krājumā “Vientulības ministrija” apkopoti griezīgi stāsti par to, kas jau no laika gala gan vieno, gan šķir visus cilvēkus, proti, vientulību. Tie esam mēs – stereotipu un baiļu valgos mītošas jaunas sievietes, nerealizējušies vīrieši, (bez)cerīgi mīlnieki, veci cilvēki un mazi bērni. Arvien atsvešināti no dzīves, apkārtējiem un sevis. Darām pāri cits citam un sev, pieprasām uzmanību un klīstam neceļos. Neliekamies mierā, iztaisāmies un bāžamies visām pudelēm par korķi. Kāpēc? Atbilde jāmeklē katram pašam tekstu rindās un starp tām. “Tie ir stāsti, kas pie manis nākuši lēni un grūti, jo ikkatrā no tiem esmu es pati, mana dzīve un tajā sastaptie cilvēki, kuri likuši pārdomāt un apšaubīt visa jēgu un satvaru, no dusmām spert zemes gaisā un arī raudāt. Man nav ne jausmas, ko ar to visu lai tālāk iesāk, bet skaidrs ir viens – šādi vairs neies cauri. Tāpēc rakstīšana man ir veids, kā atgaiņāties no vientulības, kā arī pateikt to, ko es ikdienā nepasaku.” Sabīne Košeļeva latviešu literatūrā ienāca 2015. gadā ar romānu “Rīga–Maskava. 21. gadsimta mīlasstāsts”, kas tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā “Spilgtākā debija”. Publicējas kultūras periodikā un piedalās Prozas lasījumos, savos darbos pētot tādus jautājumus kā garīga pieaugšana, savas vietas meklējumi, traumas dziedēšana, sabiedrības morāles vērtības, fiziska un psiholoģiska vardarbība, seksualitāte un citi attiecību aspekti.